Tā diena kad es tikšu uz Purple Negative koncertu, tā būs īpaša diena. Šī jau atkal nebija tā diena.

Toties es pēc ilgām pārdomām tomēr noskatījos Annihilation, ar ko Netflix tik ilgi un uzcītīgi uzmācas. Tā nav laba filma, bet... es viņu iespējams noslatītos vēlreiz. Citos apstākļos. Bet citādi sižets mākslīgi tiek stumts uz priekšu, ļoti daudzas lietas tiek paskaidrotas tik intensīvi kā CSI, un intriga tiek uzturēta diezgan neveikli. Bet pārslēdzot smadzenes uz citām maņām, varbūt tieši laikā, lai nepazaudētu pavedienu. Cita starpā šī filma izrādās ir vecāka par Midsommar, kas ir absolūti lieliska filma. Pirmkārt, Midsommar izmanto līdzīgas vizuālas lietas, un pat krietni veiksmīgāk. Cita starpā Midsommar nav atbrīvota no pašironijas, kamēr Annihilation cenšas noturēt mistēriju ar taisnu seju.

Bet noslēdzot šo "nesanāca iziet no mājām ārā" vakaru, Bo Burham "Inside" es skatos jau... trešo(?) reizi. "White women Instagram" noteikti vēl vairāk reizes.

https://youtu.be/xHotXbGZiFY

Kāpēc cilvēki ievieš bērnus? Ir daudz standarta atbilžu, bet manuprāt atbildes uz jautājumiem par šo tēmu nav pašsaprotamas. Tie ir īpaši cilvēki, vai tas cilvēkus īpaši maina? Paturēsim versiju, ka nepareiziem cilvēkiem ir bērni nepareizu iemeslu dēļ, kā valīdu opciju. Un es nemēģinu ņirgāties, man vienkārši patīk visu sadalīt pirmreizinātājos, un nonākt līdz esencei. Jo teorētiski arī situācijai, kur divi cilvēki grib būt kopā, arī nevajadzētu būs sarežģītai, bez redz kā cilvēki sitas pret sienu.

Lai cik svarīgi būtu apskāvieni un pareizie vārdi, viselementārākā līmenī cilvēkiem patīk savus tuvākos pabarot. Say what you want, tas ļoti daudziem sniedz gandarījumu, so we have that part covered. Tad, droši vien, vajadzētu patikt pavadīt laiku kopā ar bērnu. Pieņemsim, ka cilvēkam patiesi var patikt skatīties visas pilnmetrāžas multenes, kas regulāri sit kases ieņēmumu rekordus, bet kā ir ar stundām sēdēšanu smilškastē, vai bumbas spārdīšanu, nepārprotami nolaižoties līdz pavisam citam skilu līmenim. Piemēram, valoda ir viena no lietām, kas reāli ir jāvienkāršo. Te gan jāsaka, ka daži cilbas ieraksti par bērniem nedaudz ir pretrunā pēdējam pieņēmumam par valodu. Un tad vēl ir tās visas lietas, kas prasa finanšu līdzekļus. Viena lieta ir gūt prieku no dāvināšanas, nedaudz cita ir atteikties no drusku labākiem auto, drēbēm vai ceļojumiem, lai bērnam būtu... nezinu, savs dators. Piemēram, nav taču tāda opcija bērnu nelaist skolā, jo no visām lietām tieši iepirkšanās skolai vecākam nenes gandarījumu.

So, it's all bit weird. Es tikko neaizgāju uz kolēģu ballīti, kur teju visi bija ieradušies ar savām atvasēm, kas īpaši tika izklaidētas. Bet kaut kāda vajadzība rūpēties par mazu bezpalīdzīgu radību cilvēkos ir dziļi iekšā, citādi skrienot pa lietaino Ziedoņdārzu, es tur neredzētu tik daudz cilvēkus ar saviem jaunpieņemtajiem kucēniem.

Also fonā uzslēdzu Looney Tunes. Jau intro melodija atmeta atpakaļ tālā sentimentā par bērnību. Es varētu izbaudīt multenes brīvdienu rītos, kamēr virtuvē tiek ceptas panūkas.

Ņemot vērā lielisko situāciju ar muitām, diezgan kruta, ka Leprous plati var pre-orderēt kādos desmit interneta veikalos. Piemēram, daudzi Amerikas mākslinieki mēdza izveidot Eiropā bāzētu veikalu UK. Tagad tā ir tik seksīga opcija visai ES.