Miljons dolāru jautājums, kam būtu jāadoptē bērni? Ja tā ir sabiedrības atbildība, vai sabiedrība jau to nav atrisinājusi, izveidojot bērnunamus? Ja tomēr pamestie un atņemtie bērni ir jāintegrē jaunās ģimenēs, tad kurās? Bezbērnu ģimenēs? Ģimenēs ar bērniem un pieredzi? Un kā ar sabiedrības solidaritāti? Varbūt audžuvecākiem ir jāmaksā lielāki pabalsti? Bet varbūt tā ir katra indivīda personīga lieta, gribēt vai negribēt adoptēt bērnus bez ģimenēm? Kādam tā ir vainas vai pienākuma sajūta, ticība dievam, ticība karmai.

Kāpēc tādi jautājumi? Jo šis: http://www.lsm.lv/lv/raksts/arpus-etera/evita-purina-stasts-par-arturu.-vienu-no-sistemas-berniem.a233463/ Kā arī it kā visiem ir skaidrs, ka adoptēt ir labi un pareizi, bet kāpēc tas ir labi? Un ja ir labi, kāpēc tad bērnunamos vēl ir bērni?