Ok, es te vienreiz spriedelēju, vai kāds atceras pēdējā laikā kādu ievērības cienīgu mūzikas klipu? Viens no tādiem diezgan droši varētu būt Bovija klips, kuru izņēma laukā no JūTjūbes. Ok, es pats viņu pilnībā tā arī nenoskatījos, bet ažiotāža, domājams, bija liela. Un nu jau Bovijam ir trešais klips laukā. Kas pēc agrākiem mērogiem ir dafiga priekš viena albuma. Tagad - "O!", noskaties, un aizmirsti. Vispār, ja nav kontraversijas, kāds viņus vispār tagad pamana?

kautskis te vienreiz rakstīja par to, ka reliģija par maz pievēršot uzmanību modes lietām. Redz kur renesanses... vai vēl viduslaiku, bet par to zinātnieki vēl strīdas... vienvārdsakot biuža no 15. gadsimta. Modes blogeri, trīciet! Vārīties jums elles katlos kopā ar gejiem.



Pride (top). Lucifer encouraging an interest in the latest fashions (bottom). The Morgan Library and Museum, MS M.1001, detail of f. 84r. Book of Hours. France, Poitiers, ca. 1475.

Tikko uzzināju par kliedzošu netaisnību Amurikā, kur kāds ar pašiniciatīvu apveltīts pilsonis tika attaisnot neapzinātā slepkavībā. Cik nu ātrumā sagrābstīju - paštaisns un nervozs jauktas rases pilsonis, kurš nez kādēļ izdomājis savu apkārtni patrulēt ar šaujamo, kas pie viņiem gan nav aizliegts, iesaistījās strīdā, un pēc tam arī kautiņā, ar appīpējušos, bet neapbruņotu melnādainu jaunieti, kā rezultātā jaunietis dabūja lodi krūtīs. Nu, tāds jenķu Zikovs. Nu neko, jenķu varas iestādes saskatīja tanī visā pašaizsardzību. Sašutuši ir ne tikai melnādaino tiesību aizstāvji tur pie viņiem uz vietas, bet arī atsevišķi cibiņi.

A kas pie mums Jevropā darās? Francijā ir arestēts interneta mēmēs ikonizētais baznīcu dedzinātājs Vikirness. Vikirnesa sieva, francūzieta (cik saprotu), kas ir šaušanas kluba biedre, iegādājusies četras bises, domājams sporta. Nav mums te Amurika, un pašaizsardzībai var nopirkt vienīgi kādu pisķiku, ja tev papīri kārtībā. Un ko domājies, francūži iz izdomājuši, ka nu jau sirmais Vikerness, nu jau triju bērnu tēvs, kas jaunības delīrijā nodūris citu tik pat vājprātīgu jaunieti, par ko ir izcietis sodu, pie reizes ir atrāvies spriedumu par četriem baznīcu dedzināšanas gadījumiem (nu, nav jau tautasdziesmu grāmatas dedzināt uz Jāņiem, protams), ir nolēmis sarīkot teroraktu. Sazīmējuši viņi onkulī sava tautieša Breivika atbalstītāju. Nu, paldies, vispirms uzdeva jautājumus, nevis šāva.

Ko es ar to gribēju teikt? Mana mīļākā tēma, dogmas. Ja kāds nošauj melnādainu puisīti (mēs jau zinām, ka viņi tādi maziņi ar uzpūtušamies vēderiem, nevis metr astoņdesmit gari septiņpadsmitgadīgi kuļi), tad tur ir rasisms. Bet, ja tu jaunībā sašmucē biogrāfiju ar kaut kādu stulbību, tad tu vairs nekad nebūsi sabiedrības šūniņa, bet gan potenciāls terorists. Ja kaut kas no šmuces ir bijis arī par nacionālo, vai rasistisko tēmu, tad jau noteikti nevis potenciāls, bet nogaidošs. Protams, tas neliedz sajust līdzjūtību pret bojā gājušo puišeli un viņa ģimeni. Tā pat tas neliedz arī saprast arī Francijas varas iestādes. Gan jau Vargonkuls neloloja ilūzijas, ka neveiklas situācijas nākotnē nav paredzētas, un uztvers notikušo ar humoru, un varbūt pat kā savas personas promo akciju. Bet tie vispārinājumi un birkas. Cīņa pret stereotipieriem ar citiem stereotipiem nešķiet diez ko auglīga.