Lai varētu stūrēt arī šodien (nu, ok, šodien gan nav vajadzības), bija jāiziet medicīniskā apskate. Desmit gadi kopš iepriekšējās noteikti nav pagājuši, tātad laikam iepriekšējā ir bijusi uz pieciem gadiem. Vienvārsakot, tāds īpatnējs un formāls pasākums. Gāju es šo komisiju VC4 arodveselības telpās, un tādu nelielu ieslīgšanu haosā es negaidīju. Ar acu ārstu viss skaidrs - tas, ka es akls neesmu, un ceļazīmi spēju ieraudzīt, identificēt var ātri, tādēļ nekādi "vai jums asaro acis" un spiedienu mērīšanas nenotika. Tālāk, klasiskais quizzz, vai neesi bijis uzskaitē, lauzis kaulus, kritis epilepsijā u.t.t., ar tam sekojošu spiediena mērīšanu, pieskaršanos degunam aizvērtām acīm un pietupieniem. Un tad, izrādās, man sāk prasīt apdrošināšanas un naudas par to visu pasākumu. Narkologu, kā mēs zinām, apdrošināšanas nesedz. Mēs pavisam bijām pieci, tādēļ dzīvās rindas principu ietvaros sākās skraidīšana ar čekiem un lapām pa dažādiem kabinetiem.

Īpaša stāsta vērts ir narkologs / psihiatrs. Ierados es 8.55, bet kā sacīt jāsaka - pats vainīgs. Un neskatoties uz to jau divi brieži bija priekšā, kas jau asinis bija paspējuši nodot. Kamēr mēs sēžam rindā pie galvenā kabineta, 9.20 ierodas narkologs. Ar visu papīra danci beidzot tieku arī līdz narkologa apmeklējumam. Bet redz, nekā. Narkologs dzen klaču pa telefonu. Stāvu kā muļķis, gaidu. Visdarbīgākā būtne halātā iesaka vēlreiz paraustīt durvis. Jā, dakters vēl vārās, bet nu jau nāk uz durvju pusi, un sarunu beidz. Jau trešo reizi šajā rītā izdzirdu jautājumu, vai neesmu bijis kādā nebūt uzskaitē, dažas atzīmes lapā, un manas 30 sekundes slavas ir iztecējušas. Ne darbs, bet sapnis.

Bet caurmērā, nepilna stunda ne līdz galam nomenedžēta pasākuma reizi desmit gados nav slikts rādītājs.

Lasu komentārus un spiedzu aiz sajūsmas.

Es gan nezinu, kā tie kultūras darboņi grasās apdzīvot visas tās telpas, vai viņi tur stabuli drāzīs, vai tejāteri spēlēs, vai lasīs Cāli uz Āboļiem un iMakiem, bet man jau šķiet, ka jenķus varētu kā reizi iesēdināt tajā Maxima XXXX, kaut vai par spīti Nilušķam. Būs tad labais krasts pret kreiso. Atkal jau tai krastā ir Uzvaras piemineklis, kur ceļš ved kā reizi garām tai Mordorai. Nu, jebkurā gadījumā, visi antiamerikāniski noskaņotie arī līdz šim šo auseklīšu māju nemīlēja, savukārt uz rietumiem orientētajiem IMHO būtu tikai pačots un uvažuha, ja ASV vēstniecība nodemonstrētu, ka tā māja ir gana reprezentabla arī priekš viņiem.

Turpinu lasīt komentārus.

Rasma
pirms 22 minutēm, 2012.03.09 12:55+0-0
Kādu labu laiku izvelos Galereja Riga, kur pavadit laiku ar ģimeni ir gan veikali pa atbilstošām cenām un nav stundu jāmeklē mašīnu nolikt.

Tobiš - it's no joke at all!

Jau iepriekš atvainojos visiem un katram atsevišķi, kas šo varētu uztvert personīgi, jo tālāk redzamais nav fikcija, un vārds nav mainīts, un pilnīgi noteikti atvainojos Martai, kuras personīgo profilu es te ķidāju, bet man tomēr ir jautājums - WTF?! Nē, pirmais jautājums man bija, kādēļ jūs visi sekojat šai personai, bet es pat dzirdējis par viņu neko neesmu. Izrādās esmu smagi pārskatījies, un sekotāju un sekojamo saraksts no manas perspektīvas ir ļoti atšķirīgs. Poikāna kunga vārds pirmajā rindā manās smadzenēs vispār radīja eksploziju.

( tālāk )

Un tagad atzīstās, kura feikais profils šis ir? Drošības Policija? ASV vēstniecība? Samsung LV? Saskaņas Centrs?

Atbildot uz jautājumu, kāpēc es visu šo te ieliku - es pat īsti nezinu. Kaut kā virtualitāte mani sāk nomākt un biedēt, kā tumši Maskavas ielas stūri. Tikai šie ir cilvēku prātu tumšie stūri, kas nāk dienasgaismā, un tur trīs melni runči ar divām vecām žurkām spēlē duraku uz izģērbšanos, tādēļ nākamreiz ejot pa šo apkārtni es izvēlēšos citu maršrutu, lai nevienu nenobiedētu, nevienam neiztraucētu. Piegdienāāāhhhh!