Te pa SWH viens krāna dakteris visu šito nedēļu runājas. Starp visu bla, bla par collateral damage ko nodarījis ideoloģiskais rūdījums vīriešcilvēkiem, kas no dakteriem baidās kā no uguns (atzīšu, es ar labprātāk savu brīvo laiku krogā pavadu, kā pie daktera - lētāk un interesantāk), tad viņš izteica vienu prātīgu domu. Ja mums būtu uz apdrošināšanu balstīta medicīna, paši apdrošinātāji to cilvēku dzītu pie dakteriem uz pārbaudēm, jo no biznesa viedokļa, diagnostika būtu lētāka kā ārstēšana. Jāņem gan vērām mūsu bāleliņu biznesa tradīcijas, kā rezultātā dzird vien stāstus, kurš, kuru un par kādām naudām mēģinājis apčakarēt. Bet kopumā arguments vērā ņemams. Mazums, varbūt pārmaiņas pēc kaut kas tiek izveidots caur pareizo vietu.

Mī un Žē! Masku balle sporta klubā? Ziedo apģērbu mazturīgām ģimenēm? Yana Kay un Lauris Dzelzītis (kas ir Lauris Dzelzītis?). Otrdienā? Born this way? Un es domāju, ka mūzika tur skan briesmīga, un publons jocīgs.

Palasījos pie Žagara video komentus (jā, mēdzu tā izklaidēties) un, protams, kārtējais viedoklis, ka kultūra tāds naudas norijējs vien ir. Cilvēciņš ir tik tālu gājis, ka pretstatījis ražošanas uzņēmumu operai. Pirmā domā, protams, ir - kamōn, kad tad māksla ir pelnījusi? Ar šitādu attieksmi mums te būs tikai dziedošās ģimenes, kas turpinās dročīt Raimondu Pē, kas drīz vien atpelnīs tos savus Krājbankā iestādītos tūkstošus. Bet tad pats aprāvos, jo ir taču mecenātisms. Sasodītā apgaismība, ibio! Kāpēc tad nabagiem būtu jāsponsorē izredzēto un ēterisko būtņu izklaides, tikai tādēļ, ka viņiem ir stipri par īsu ar siekalošanos lasot privāto dzīvi, vai skatoties visādus zvaigžņotos TV raidījumus. Savukārt no tā radās nākamais absurdais secinājums, ka tādā gadījumā mākslas definīcijā pietrūkst vārdu savienojuma "izklaide bagātajiem". Tas ne tikai izklausās absurdi, bet arī neatbild uz jautājumu, ko iesākt ar Līgo dziesmām, un kaut kādu tur nebūt stabulēšanu. Tāds apburtais loks. Kaszi, moš pēc gadiem piecdesmit cilvēki apmeklēs vēstures pieminekli Mordoru aka. Maxima XXXX aka. Gaismas Pils, lai no digitālajiem krājumiem izvilktu Ādamsonu ģimenes kopuzstāšanos ar rokeri Kažu, izpildot Pie Dzintara jūras. Pārņem nelielas šausmas.

Lūk tāda kultūrpolitika, bļin.