Nekādi nespēju atbrīvoties no domas, ka šobrīd pa SWH skanošā "tūc, tūc" vārdi ir - "What a filet!" Un nē, badā es neesmu.

Tas, ka kādam ir jāaizstāv ierindas amerikāņu tiesības pirkt lētas kedas, iPadus un milzīgas mašīnas, ar kurām aizbraukt uz bodi pēc cīgām, tas takā būtu skaidrs. Mazliet mazāk skaidrs, bet lai paliek uz pašu iesaistīto sirdsapziņas, ir tas, ka kādam nesēžas siltā vietiņā, un brīvprātīgi jātešas uz otru pasaules malu aizstāvēt dzimtene. Tā pat ir skaidrs, ka ASV īsti neklasificējas kā nacionāla valsts.

Kas man nav skaidrs, bet ir šausmīgi interesanti, vai tas karodziņš, kas karavīram ir uzšūts uz formas, ko viņi nēsā pie sirds un visādi citādi glorificē, iemieso visu to, kas ir ASV? Ne tikai mams ar papu, kartona māja "in suburbs", amerikāņu sapnis un vietējā draudze, bet arī Baltais Nams, Lielais Kanjons, ķīniešu kvartāli, Aļaskas čukšas, Las Vegasas kazinčiki, spāniski runājošā Kalifornija, Floridas purvāji un Jūtas mormoņi?

Redz, divu pašmāju rokgrupu albumu recenzijas cilvēkiem interesē visai mēreni, savukārt ziņa par Google jauno servisu, kurš pie tam mums nav pieejams, nepilnā stundā savāc tādu pašu apmeklējumu. Pirmajā tekstā tiek ielikta sirds un dvēsele, otrajam - desmit minūtes sarkasma. Ko es varu teikt? Gīki!