Šobrīd ar šo nevajadzētu nodarboties, bet drusku palasīju 2015. gada cibu, jo mēģināju atrast ierakstus par tempļa būniecību. Jo šonedēļ actually sākšu tempļa būvniecību. Pagaidām neatradu, un šobrīd arī nemeklēšu, bet man no lasītā radās jautājums - what is the chance, ka pašreizējais "es" ir some kind of act? Kaut kādā zīņā es saprotu to 2015. gada sevi, bet kautkādā ziņā arī nepazīstu. Bet kā es tviterī rakstīju, ļoti daudzas ādiņas var nomest, vārdus aiztaupītu, un vienkārši pateikt - es gribu būt redzēts un mīlēts. Citādi mēs vai no ādas lienam ārā, lai būtu unikāli un interesanti. Nu, ja mēs mēģinām iemācīties uz ģitāras nospēlēt, piemēram, Wonderwall, tas varbūt pat nav sliktākais veids, bet tā konstantā vēlme taisīt troksni gan izskatās drusku jocīgi.