Pirms kādas nedēļas apspriedu versijas, what would adult do? Šodien šo epizodi izstāstīju šrinkam, uz ko viņas reakcija bija - oh, wow! I don't take all the credit, bet rīcība atbilstoši šim lēmumam bija sagaidāma no manis, and I went through with it. Bija arī vēl viena lieta, ko viņa diezgan augstu novētēja. Vēl divas, actually.

Tās, protams, bija tikai mana interpretācija par notikušo, un viņas darbs ir mani vilkt ārā no tās sevis nodiršanas bedres. Bet still, bija lielas bažas, ka manas sajūtas, kas teica to pašu, īsti neatbilst realitātei, tāpēc tas bija mierinoši. Bet tomēr vēl tik daudz darba, lai iemācītos pieņemt šo pasauli tāda, kā tā ir, un netērēt sevi lietām, kurām sevi tērēt nav jēgas. Un empātija. Empātija ir patiesībā ir daudz sarežģītāka lieta, kā daudziem ir vēlme to pasniegt.