bet pa lielam tas "sēžu cibā, prokrastinēju" drīzāk nāk no objektīva emocionāla un intelektuāla noguruma un izsīkuma, ja es būtu mazāk nogurusi, tad droši vien tagad kaut ko reāli darītu neatkarīgi no tā, vai "dzīve ir elle un es tagad rakstīšu pētniecisku rakstu, lai attaisnotu savu nožēlojamo eksistenci", vai "dzīve ir brīnišķīga un mans pētnieciskais raksts ir nepieciešams solis ceļā uz izcilību"