tā modīgā doma par pašrefleksiju.. reiz laikos mani izbrīnīja viens konkrēts hūmanis (tak jau pieaugušā un saprātīgā vecumā), kurš šo vārdu 'pašrefleksija' mētāja apkārt on regular basis un pārmeta tās trūkumu citiem, runāja par to daudz un dikti, bet tajā pašā laikā aktīvi meloja sev par sevi un savām motivācijām un izpausmēm. un nekā nebija spējīgs pats savas galvas troksnī apstāties un sev pajautāt: "bet ko es patiesībā gribu? kas ir mans vēlamais outcome here? what's the aim of the game?" un tad pajautāt: "kāpēc man liekas, ka rīkojoties šādi es to iegūšu? vai nav kādi efektīvāki / jēdzīgāki veidi kā dabūt to, ko es patiesībā gribu?"
bet then again, es tomēr esmu emociju simpleton un ir lietas, kuras es nekad nesapratīšu, which is both a good and a bad thing, depending on the context.

anyway, thanks par atgādinājumu, ka man gurķi jāaplaista :D