Es nesaprotu, kur ir tas slavenais: "Omg, kā lokdaunā nenomirt aiz garlaicības?"

Es nejūtos pārstrādājies. Biju pat nedaudz exited par vienu jaunu projektu, un brīvdienās nedaudz pastrādāju. Bet tagad atkal nevaru saņemties pieiet pie datora, un pilnā nopietnībā sāk bakstīt ciparus. Gribās sākt kaut ko jaunu, kaut ko aizraujošu, kur noteikumus es diktēju sev pats. Iespējams tas ir saistīts ar darbiem, ko varētu salīdzināt ar kaut ko šādu - dakšiņas atvilktnē liekam pie dakšiņām, bet karotes pie karotēm, tad nākotnē nebūs problēmu atrast dakšiņu vai karoti, atkarībā no tā kas tanī brīdī būs vajadzīgs.

Also es drusku apbrīnoju cilvēkus, kas pērk milzīgus dzīvokļus, vai atjauno kaut kādas milzu lauku klētis. Tad es sajūtos nabadzīgs. Gan jau es varētu nopirkt kaut kādu zemes gabalu, un sākt būvēt šķūnīti, bet akurāt sākt atjaunot graustu es laikam nevarētu. A vot citi tikmēr kosmosā laiž raķetes.