Beidzot saņēmos, un atgriezos pie The Headspace Guide to Meditation otrās epizodes, un no ekrāna man uzreiz tika paziņost: "Today we will learn to let go."

Pirms dažām dienām bija epizode, kur es skaidri izjutu, cik ļoti smadzenes ir ieslēgušas izdzīvošanas režīmu. Tā gan bija tīri objektīvi stresaina situācija. Tomēr ir mazliet vieglāk to pieņemt, ja es saprotu notiekošā mehāniku. Lai gan es zinu, ka nekas nekur nav izgaisis, tomēr es nenojautu, kādā tieši stāvoklī ir prāts ir šobrīd. Tad, kad es jau trešo teizi tinu atpakaļ video, lai vēlreidz dzirdētu to, kas tur tiek teikts, es sapratu, ka haoss galvā ir diezgan nopietns. Arī tagad gandrīz katru teikumu es pārrakstu trīs reizes.

Bet meditācijas praksei es redzu lielu potenciālu, lai arī cik visu mūžu es esmu bijis skeptisks. Kad es sajūtu to, ko balss no ekrāna man stāsta, tas izraisa lielku aizkusinājumu. Brīžiem pat līdz sajūtai, ka tūlīt būs asaras acīs. Un tas ir ļoti īpatnēji.

P.S. Man jāiemācās ciba rakstīt "es" formā. Nez kādēļ visu laiku iezogas tādas formas kā "tu saproti", "tu dari" un citi "tu", kad patiesībā es rakstu par sevi.