Netīšām uzgāju tādu Vox Day, kura domu lidojums ir spektrā starp "tur kaut kas ir" un "kas tas vispār ir?"

Runājot par pašmāju koservatīvajiem domu gigantiem, uz šī fona kaut kāds Telos izraisa iecietīgu maigumu. Un tas ir gan labi, gan slikti, jo līdz īstai ideju sadurmei šeit ir kā līdz mēnesim, no otras puses varbūt pat ir labi, ka mums nav nopietnas konservatīvas opozīcijas, no kuras var palikt pat bail.

Atgriežoties atpakaļ globālā mērogā, vai vispār ir iespējama konservatīva opozīcija, kuru būtu iespējams neaprakstīt ar vārdiem "far right", "anti" un vēl kaut kādiem epitetiem, kas apzīmētu vēršanos pret kādām cilvēku grupām veidā, kas principā noliedz viņu cilvēcību. Vēl mani sāk nomākt konservatīvisma termins, ja viņš obligāti iekļauj kristietību. Kāds ir pamanījis, piemēram, ka pasaulē ir arī citas reliģijas un kultūras? Man kaut kā šķiet, ka rietumu konservatīvie pārāk nemeklētu vienotību ar budistu fundamentālistiem. Var jau būt ka pietiek ar to, ka mana ienaidnieka ienaidnieks ir mans draugs.

Lai vai kā, ja kādam ir kādi civilizēta konservatīvisma piemēri, kuri nav aptraipīti ar visādiem sliktiem vārdiem, droši var padalīties. Citādi es pagaidām nosliecos uz domu, ka tas principā nav iespējams.