nu. reāls as in īsts. tas ir kaut kas ļoti, ļoti īsts. riski ir īsti, darbības ir īstas, interaction ir īsts. tas viss ir fiziski un mentāli īsts. un, jo īpaši šajā pandēmijā, kad viss pārsvarā ir kaut kāds floating surreal online mush galvā. man gribētos un reizē ir bail no tāda faktoloģiski īsta notikuma. does that make sense? (nē nu, nav jau tā, ka es varētu tagad tikt kaut kur boksu trenēties anyway, jo nu, pandēmija, bet vēlmīte ir.)
(nē nu, nav jau tā, ka es varētu tagad tikt kaut kur boksu trenēties anyway, jo nu, pandēmija, bet vēlmīte ir.)