Vai nu tam ir sakars ar motocikla iegādi, vai manu interesi par skrūvgriežiem un zāles pļāvējiem, bet Pinterest man ir sācis uzbāzties ar "man cave" ideju piedāvājumiem. Un lai arī koncepts vietai kur turēt dēļu atgriezumus un āmurus, man ir saprotams, daudzas idejas šķiet absurdas. Pēc visa spriežot, vīriešiem patīk čurāt un mazgāt rokas ja ne akurāt vecā dzinējā, tad vismaz spainī, un šķidrās ziepes vēlams ir izspiest no viskija pudeles. Dizainiski tie ir interesanti risinājumi, bet visu šo savdabīgo lietu apvienojums izskatās diezgan jocīgi. Īpaši palešu mēbeļu ielenkumā. Tāda sajūta, ka vīrieši ikdienā cieš no porcelāna un mīkstiem dīvāniem, un tad dodas uz savu "man cave" kā uz Nārniju, kur viņus neierobežo realitāte.

Tad mēģinot iepazīties ar "man cave" noteikumiem, es atvēru Dads Bible, kas laikam ir atsauce uz Lads Bible. Kopumā vēstījums ir tāds, ka pusmūža vīrieši turpina gribēt spēlēt datorspēles, pa kluso pīpēt, neķemmēt matus, un darīt visādas citas lietas, par ko mamma viņus sabārtu. (http://dadsbible.co.uk/unique-man-cave-ideas/)

Es, protams, liekuļotu, ja teiktu, ka man nekas no visām šīm dīvainībām nepiemīt. Bet tas arī liek uzdot jautājumu, vai tiešām šis viss nav risināms veidos, kas nerada sajūtu, ka cilvēks sevi kaut kā smagi ierobežo? Sabiedrība mācās pieņemt cilvēkus ar nestandarta seksuālām orientācijām, identitātēm, ķermeņa formām un izskatu. Kāpēc lai kādam būtu jāizdomā noteikums, ka ir vajadzīgs "safe space", kur drīkst nelikt kreklu biksēs? Cita starpā, ja cilvēki iemācītos nedžadžot citus par nekaitīgām dīvainībām (spriežot pēc twitera, džadžo pat ļoti), varbūt arī atkristu tā vēlme dumpoties, glorificējot alkoholu un tabaku.