Dažus mēnešus atpakaļ es iegādājos motociklu. Esmu dažiem cilvēkiem zvanījis, ar dažiem runājies, bet tāpat ir skaidrs, ka šis "hobijs" prasīs dažus naudas ieguldījumus. Galvenokārt mans mērķis ir tik cauri Rīgas nejēdzīgajai satiksmei gadījumos, kad braukt ar riteni šķiet pārāk sarežģīti. Skok elektroskūteri ir baigi labā lieta, bet maksā naudu, un to pieejamība pareizajā laikā un vietā bieži nepiepilda cerības.

Vispirms, protams, naudas ieguldījumus prasīs aizsargapģērbs. Lai gan es neko daudz neesmu vēl nopircis, jo iepazīšanās kaut vai ar motociklistu "džinsu" piedāvājumu vien atklāj jaunu un plašu pasauli, bet nav šaubu, ka tas ir jāizdara. Taču pagaidām vizinos parastos džinsos un jakā.

Nu lūk, braukāties uz mazmiesta Rimi pēc saldējuma ir jauki, bet beidzot es nolēmu atvest moci uz Rīgu, kamēr vēl nav iestājusies ziema. Un vakar arī skaisti nožāvos, paslīdot uz tramvaja sliedēm. Bija skaidrs, ka agri vai vēlu tas notiks, un principā tas pierādīja nepieciešamību pēc speciāla apģērba. No otras puses nekas traks arī nenotika. Es nebiju uzvilcis pat parastus cimdus, bet tāpat tiku cauri ar sīkiem skrāpējumiem. Šķiet, ka notikušā morāle ir tāda, ka nevajag uzreiz mesties pirkt vislabākās un dārgākās hi-end mantas, bet arī pārāk neatlikt kaut kādu elementāru aizsarglīdzekļu iegādi.