Ļoti sen neesmu tik intensīvi un strukturēti murgojis. Mēnešus? Gadus?

Šonakt pasauli iekarot bija nolēmuši citplanētieši. Lai tas neizklausītos pēc šausmu filmas bērniem, uzbrukums drīzāk līdzinājās vīrusa epidēmijai. Ok, vai zombiju apokalipsei, galīgi no banalitātes es nevaru izvairīties arī sapņos. Katrā ziņā vienā no uzbrukumiem man pat izdevās parunāties ar vienu no uzbrucējiem, jo viss par ko man bija jāparūpējas, ir nenonākt kaut kādā specifiskā fiziskā kontaktā, un nekļūtu par vienu no citplanētiešu apdzīvotiem zombijiem. Izdzīvošanas stratēģija šajā pasaulē bija teju vai autisma tests, jo bija jāvēro, vai kāds nesāk uzvesties īpatnēji. Līdz pretestības plāniem sapnis netika, bet es biju nonācis organizētā izdzīvotāju grupā. Kopumā šis bija vairāk tās saspringts, nevis bailīgs sapnis.

Pamodos es no tā, kā kāds rosījās pa viesistabu. Izrādījās, ka pie vainas ir viens ziņkārīgs balodis, kuram bija iepaticies viens no jumta logiem.