Tā kā man ir noriebusies visa pasaule, gudru sarunu vietā Cēsīs es dienas pirmo pusi pavadīju JūTjūbē. Vai es skatījos boksu? Protams, tāpēc tālāk var nelasīt. Bet ir dažas interesantas lietas notikušas.

Lielākā bomba, protams, ir tā, ka Antonijs Džošua ir pakāsis savas četras jostas kaut kādam meksikāņu (?) tuklītim, kuram ir pārsteidzoši ātras rokas. Masu, protams, pieminēt ir pat lieki. Tagad boksa pasaule ir mērenā ahūnā, jo sapnis par Džošua un Vaildera megacīņu pagaidām ir izsapņots, tā vietā pasaule gaida divas revanša cīņas. Kaut kur tur figurē Brieža klupšanas akmens Usiks, kas savu debiju smagajā svarā ir atcēlis dēļ traumas, bet nav atcēlis arī savus plānus savākt šis piecas jostas. Vienu, starp citu, Džošua atņēma citam nu jau leģendāram ukrainim.

Vēl my man Golovkins piekāva melnādainu jaunieti. Viņš turpina laist cauri sitienus, no kā parasti boksā mēģina izbēgt, bet viņam ir parādījies interesants sitiens pa galvu no augšas uz leju, kas diezgan fiziski spēcīgo, bet nepieredzējušo jaunieti arī atmēkšķēja, lai piebeigtu ar kreiso sāna sitienu. Prieks, ka kungi manā vecumā joprojām ir topā, un spēj iemācīties jaunus trikus. Visi, protams, tagad sapņo par trešo Kanelo un Galovkina cīņu, jo pirmās divas divas pēc būtības neparādīja, vai šinī svara kategorijā ir jauns karalis, vai tomēr vecais tomēr vēl nav atstādināts