Es parasti esmu imūns pret labiem vārdiem, bet kad tevi uzslavē treneris, tas ir patīkami. Jo pārsvarā treniņš sastāv no tā, ka tev stāsta, ko tu dari nepareizi.

Treniņos epizodiski notiek kaut kas tāds, ko ir doma ierakstīt cibā, bet tās ir visādas mazas, negaidītas lietas. Caurmērā tomēr viss ir kā parasti: sparingi, traumas, jauni pretinieki, vienkārši jaunas sejas, kas diezgan bieži vairāk par vienu reizi neparādās utt. Tāpēc arī nekas cibā beigās arī netiek ierakstīts. Bet šodienas treniņš tiešā bija fun, neskatoties uz pēdējā laikā iztrūkstošo miegu. Absudrā kārtā es šodien mācījos staigāt, pie reizes laužot iepriekš iemācītos konceptus, bet tas bija mazliet kā atklāt sev jaunu dimensiju. Protams, nākamajā reizē, kad būs iespēja šo visu izmēģināt ar dzīvu cilvēku, es atraušos pa seju, kam sekos ilgs un grūts treniņu posms, tomēr šis bija vajadzīgs, ka šis viss virzās arī kaut kur uz priekšu, nevis ir nepārtraukta rutīna.