Kamēr citi sajūsminājās par Zobens un Lemess festivālu Bauskā, un mans Feisbuks indīd ir reāli piespamots ar festivāla bildēm apmēram tāpat kā ar Praidu nedēļu agrāk, bija uznācis nīgrums par to, kā es esmu nonācis līdz tam, ka es vairs nedaru lietas, ko man patika darīt agrāk. Melonholiskā noskaņojumā skatījos Netflix, aizgāju apgrieztg matus un nopirku sev jaunas kedas beidzot. Un tad visu svētdienu, kas gan emocionāli un praktiski sākās jau sestdienas vakarā, piedalījos mākslas tapšanā. Un tā ir aizraujoša lieta ko darīt. Šodien jau esmu imūns pret sajūsmas pilniem aprakstiem par to, cik festivāls šogad ir bijis lielisks, jo lielajā bildē visi festivāli pa lielam ir vienādi.

Bet par mākslu. Mana pieredze, protams, ir kā Disnejlendas apmeklējums, ja salīdzina to ar tiem, uz kuru pleciem gulstas īsta atbildība par to, lai taptu kino. Vienā brīdī es pļāvu zāli un palīdzēju izvilkt ārā mašīnu no bedres, citā jau tēloju muļķi ar piepūšamu haizivi. Un pusdienu pārtraukumā es klausījos stāstus par citām filmēšanas pieredzēm, un man mazliet skauda. Mazliet mazāk tajos brīžos, kad saruna sākas par maizes darbiem, kur sirds un dvēsele ir jāatstāj mājās. Katrā ziņā, ja atmet naudas aspektu, doma par strādāšanu no saullēkta līdz saulrietam mani fascinē, kaut kādā emocionālā līmenī atgādināja brīvprātīgo darbus Āzijā. Protams, kaut kādā brīdī parādās arī nogurums un no tā izrietoša paviršība, bet es pieņemu tas ir arī profesionalitātes jautājums. Ja uz mani gultos atbildība par notiekošiem procesiem, es visdrīzāk zinātu, kur atrodas katrs striķītis, kurā kārbiņā man ir plastmasas ērces, un kā es plānoju nodrošināt telts sabrukšanu piecas reizes. Un tad vēl visa tā improvizācijas iespējamība kad kaut kas tomēr nenotiek pēc plāna, vai tev rodas sajūta, ka ar šo monotono darbību kaut kas nav īsti kārtībā.

Lūk, par celšanos katru dienu pirms saullēkta es gan varētu vairs nebūt tik bravurīgs. Šorīt galva plīsa uz pusēm gan piecos, gan deviņos no rīta. Var jau gadīties, ka tam nav sakars ar miegu, bet ar faktu, ka man ir nosvilušas visas vietas, kas nav bijušas apsegtas ar drēbēm, ieskaitot seju.