"Battle of the sexes" ir daļa no cīņas par dzimuma līdztiesību uz lielā ekrāna. Viens ir fakti (http://time.com/4952004/battle-of-the-sexes-movie-true-story), kas ir atspoguļoti filmā, bet cīņa par lielo ekrānu notiek arī tādā ziņā, ka es neatceros, ka kādreiz būtu bijis tik daudz filmu ar feministisku ievirzi. Es tiešām nezinu, vai baltie vīrieši tik ļoti un masveidīgi pārdzīvo sieviešu veiksmes brīžus, bet šinī biopic viņu reakcijas bija attēlotas tā, it kā viņiem atlikušo mūžu būtu jāpavada izmirstošu sugu rezervuārā. Katrā ziņā šis džins no pudeles ir izlaist laukā, un atpakaļ viņu vairs neiebāzīsi, būs vien jāsadzīvo tāpat kā ar faktu, ka kāds atļaujas neēst ne tikai kotletes, bet arī garneļu salātus vai picu.

Vēl bija filma par vardarbīgu tēvu, kurai bija zināmas problēmas ar sižetu. Treileris kaut kādā ziņā solīja "ka viss nav tik vienkārši kā izskatās", lai gan īstenībā filma eskalējās strauji un paredzami. Toties klātesamības efekts bija panākts lielisks. Par cik tā tomēr ir filma, kurā tu esi pasīvs skatītājs, tā vēl bija iespēja baudīt absolūto bezpalīdzības sajūtu uz ekrāna notiekošajās situācijās. Mans iekšējais bērns bija mērenās šausmās gandrīz visas filmas garumā.