Turpinot par Brieža uzvaru un vispārējo histēriju ap to. Latviešiem, tātad, ir pašiem savs smagsvara pasaules čempions boksā, un tāpēc latvieši tagad ir paši stiprākie pasaulē. Briedis gan ieguva WBC titulu, bet vēl ir IBF, WBA un WBO. Šaubu nav, šī ir liela uzvara, bet nojaušu, ka līdz absolūtajam čempionam Mairim vēl varētu būt jāuzvar vēl daži čempioni, varbūt arī nē, tas viss ir sarežģīti vienvārdsakot. Līdzīgi kā divas latviešu filmas ir vinnējušas Berlinālē, bet bez gūgles palīdzības būtu grūti nosaukt ko tieši viņas ir vinnējušas, ar ko šīs uzvaras atšķiras, kā arī tas viss vēl nenozīmē, ka Latvijā viss ir ļoti labi ar kino. Bet vēlreiz, cik es saprotu, tituls ir nozīmīgs, par to nav šaubu. WBC tituls nav arī kā uzvara olimpiskajās spēlēs, jo olimpiskais bokss vispār ir amatieru nodarbe, un šinī ziņā ātrākā un stiprākā varoņa meklējumi tiek sarežģīti vēl vairāk. Simts metru sprints, piemēram, tur viss ir vienkārši.

Tad vēl Brieža nokautu skaits man atgādina par vienu citu leģendāru bokseri. Agrā bērnībā boksu varēja redzēt olimpiskajās spēlēs, bet lēnām mūs sāka sasniegt rietumu kultūra, un tēvs teica, ka ir tāds nenormāli kruts bokseris Taisons, un no tā brīža es arī zināju, ka Taisons ir viskrutākais, viņš gandrīz visas uzvaras ir ieguvis ar nokautiem, nekad nav zaudējis, un es pat redzēju kaut kādus mačus. Kopš tiem laikiem atceros, ka es neko nesaprotu no tiem visiem WBO un WBA tituliem, bet Taisons tas ir kruta. Un tad notika tas - Maiks Taisons tika iesēdinācs cietumā par izvarošanu, un tā bija diezgan liela vilšanās bērna prātam. Pēkšņi varonis kļuva par slikto zēnu, un nevis tādā ziņā kā iepriekš, jo bija izaudzis no zēna no slikta rajona par čempionu, bet par bokseri, kurš neaizstāv vājākos, bet pats ir varmāka.

Nu lūk, ko es ar visu šo gribēju teikt? Man mazliet nepatīk tas fanātisms, kāds parādās komentāros, ka Rigvir nav iemesls apšaubīt Brieža kā varoņa tēlu. Tas sense of entitlement man šķiet ir ļoti bīstams. You don't just do thing good, you should also do good things.