dārgie "noteikumu" aizstāvji, dariet man to prieku, dodieties ceļojumā uz āziju un šķērsojiet teiksim kādu palielāku saigonas ielu krēslas stundā, tad parunāsim, ok? tas, ko tu šeit apceri, attiecas tieši un precīzi uz latviju, jā, "citi paskries malā" un "nekauņām jāsaskrienas" un visi šie argumenti un aspekti. nezinu, kas te sanāk vista un ola – vai mums ir vajadzīgi tādi noteikumi tāpēc, ka mēs citādi nejēgtu tikt galā, vai mēs nejēdzam citādi tikt galā tāpēc, ka mums ir tādi noteikumi. skaidrs ir viens, kontekstjutība pie mums nav attīstīta, kamēr lūk tādā vjetnamā ir, tiešām apbrīnojama. cita lieta, ka moto avārijās drošvien ir apmēram tikpat viegli nomirt kā velo – braucējs ir diezgan neaizsargāts. bet katrā ziņā pēc vjetnamas brauciena lielākais kultūršoks pie atgriešanās bija tas, cik drausmīgi lēni notiek (īpaši rīta) trafiks, kur saigonā tiešām sen jau visi būtu aizbraukuši, kur kuram vajag.