"Atgriežoties mājās", viena no jocīgajām lietām ir sastingušā laika sajūta. No vienas puses šis tas ir izmainījies, piemēram, uzresnējušie kaķi tevi vairs nepazīst, tīras drēbes ir saliktas kārtīgās čupiņās, no otras - visas tās laikā sastingušās liecības par dienu pirms aizbraukšanas: darāmo lietu saraksts, no plauktiem noceltās mantu kastes u.c. Un vēl tās visas mantas, par kuru eksistenci tu biji uz brīdi aizmirsis. Vienā brīdī piefiksēji sevi staigājam pa māju kā kaķis, kurš ir pārvests uz jaunām telpām, aplūkojot visus stūrus, visus plauktus. Ledusskapī atradu novembrī pirkto alu, veikalā nopirkām rupjmaizi, biezpienu un sieru.

Tagad pamostoties, smadzenēm pietrūkst informācijas par iečekošanos, tāpēc pirmās domas ir izmisīgs mēģinājums saprast, kurā hostelī tu esi. Pamošanā arī nozīmē, ka tomēr ir konkrēts džetlāgs. Un vēl mēs Kaņepē aizmirsām mūsu piparkūkas, bet šī nu jau ir taisnošanās.