Melaka (vai Malacca, vai... whatever) ir jauka pilsēta. Varētu te padzīvot pat dažus mēnešus. Pa dienu viņa ir mazliet tūristaina, mazliet hipsterīga, staigājot pa veikaliņiem var iztērēt kaudzi naudas. Vietējos saldējumus pa trīsdesmit sanķikiem te var ēst dučiem, bet visādas hipsterīgās lietas un lattes te maksā eiropas cenās. Malaizija gan jāsaka vispār nav nekāda nabadzīgā valsts (sveiciens lētajam vjetnamiešu alum, un nekā cita viņiem, šķiet, salīdzinoši arī nav). Taču neskatoties uz tūristainību, nebūt ne tik vēlu vakarā pilsēta viekārši nomirst. Nē, gan jau kaut kur pilsētā ir tusiņš, es vienkārši neko nezinu par šo pisētas daļu. Kaut kur tālumā katru vakaru jaunietis nopīpētā nebalsī auro roka klasiku. Bet šeit "centrā" viss ir miris. Par laimi ir indieši. Pie indiešiem par divi pieesmit (jeb trīspadsmit ringidiem) var nopirkt maisu ar ēdienu (karijs un rīsi, though), un pie otra indieša var nopirkt alu, pat ja tas ir nelegāli. Šodien gan Melakā ir piektdiena, tāpēc viss ir ne tikai vaļā, bet pa pilsētas galveno tūristaino ielu ir grūti pārvietoties. Bet atkal jau, tā ir mana pirmā piektdiena, nezinu, kā ir citās.

Bet neskatoties uz to, ka Malaizija nav nabadzīga valsts, viņa nav arī gluži tā ka ļoti bagāta. Kad es redzu onkuli, mizojot sīpolus ar ātrumu viens sīpols desmit minūtēs, un ēdiens "restorānos" te noteikti ir salīdzinoši lēts, tad es saprotu, ka te ir daudz cilvēku, kas pelna neko. Bet Melakā ir tāda sala, kur būvē... vēl vienu pilsētu... laikam. Tur būs sešdesmit stāvu viesnīcas, atrakciju parki ar leduslāčiem, milzu mošeja ar stāvvietu, milzīgi iepirkšanās centri n'shit. Jau šobrīd šajā spoku pilsētiņā, kurā pārvietojas cilvēki dzeltenās ķiverēs, par kuriem baltie cilvēki lasa bēdīgus stāstus njūjorktaimzos, var izīrēt tūkstošiem dzīvokļus. Dzīvokļi gan pagaidām izskatās pēc skvotiem, cilvēciņi ķiverēs vēl tikai krāso sienas un slēdz kopā vadus, bet tur jau mitinās real estate un inženieru kanotri no ķīnas. Lai vai kā, darbs notiek, upes pirms nodošanas ir nosusinātas, betonu lej, viss ir ieskauts plakātos par gaišo nākotni. Un gaišā nākotne ir tāda, ka mēs visi varam apdirsties no sajūsmas. Tur ir amerikāņu kalniņi cauri zooloģiskajam dārzam un veikaliem, restorānos servē tikai omārus un tā tālāk. Es pilnīgi redzu tā cilvēka sejas izteiksmi, kas šinī SIMS pilsētiņā licis iekšā leduslāčus un priecīgos cilvēciņus no foto stokiem. Tai pat laikā ar Melakas realitāti es saskāros šodien meklējot datoru. Centra lielveikals man atgādina Rīgas Sporta pili, kamēr apmeklējot kaut cik jēgpilnos datorveikalus, man radās sajūta, ka visu šeit pērk onlainā. Izņemot mobilos telefonus un planšetes. Šiem veikaliem viņi var atvēlēt hektārus. Anyway, man kaut kā neslēdzes kopā šī mazliet nabadzīgā šodienas Āzijas ar nākotnes mirdzošo Āziju, kurā cilvēki mizo sīpolus un saņem sūdu. Vai tiešām ir tā, ka vajag apēst reizi mūžā omāru un mirt? Es redzēju omāru cenas... vidējā alga šeit. Vai varbūt tā ir tā jaunattīstība, kamēr 'omīte Eiropa stagnē? Vai varbūt tie ir musulmaņu šeihi, kuriem tautai vajag uzbūvēt "New Vasuki"? Katrā ziņā tas viss ir mazliet mulsinoši.

Anyhow... Melaka ir forši. Brauciet uz Melaku. Tūristi gan sūdzas, ka te viss ir tik maziņš. Bet ja neinteresē tie seši portugāļu vai holandiešu lielgabali, Melaka ir diezgan liela, dzīvot viesnīcā varētu būt apmēram tāpat kā īrēt Rīgā dzīvokli, un viss pārējais, izņemot šmigu, ir lētāks. Jā, biedri alkoholiķi, te ir garlaicīgi (teicu es pēc pudeles vīnam uz diviem, un man rīt garantēti būs paģiras). Visi citi velokomēti.

P.S. Kļūdas labošu rīt, jāiet gulēt beidzot.