| Pirmās stundas, bet es jau esmu sajūsmā par Kuala Lumpuru. Un Malaizija pat nebija ieplānota kā apstāšanās vieta. Neviens tev nepiesienas, nemēģina neko pārdot*, nekur aizvest. Musulmaņu valsts, bet jebkurā limonādes veikalā var nopirkt alu. Dārgi, bet toties uz katra stūra. Ķīniešu, indiešu, arābu un vēl sazin kādi restorāni**, kas diezgan kontrastē ar mūžīgajiem rīsiem ar kariju vai rotti ar viskautko. Arī "rietumu" preces te ir visai interesantas.
* Tā kā esmu pazaudējis jau divas saules brilles, man tagad ir feikais Rei Bans, jeb kā to sauc šeit: "oridžinal kopī". Es pat nemēģināju kaulēties, bet cena kaut kā nokrita no 45-iem ringidiem līdz 20.
** Tās ir tādas vietas, kas atgādina garāžas kur maina riepas, bet tur ir plastmasas galdiņi, un cilvēki tur ēd savas... lietas. |
Visādi citādi es pirms tam jaucu Malaiziju ar Taizemi, lai gan īstu priekšstatu man iepriekš nebija ne par vienu no abām.