Pēdējā diena Šrilankas laukos. Tik daudz nav paspēts izdarīt: bērniem, ģimenei, sev.

Mošanās sešos ar bļāvieniem un skaļu rosīšanos mājā, rīsi un karijs trīs reizes dienā, saldajā jogurts ar "medu" - katru dienu viens un tas pats. Tai pat laikā visi tie mazie paredzamie rituāli ir tas, kas rada mājas un ģimenes sajūtu, kā arī veido to, kas nepārprotami atšķir singāli no latvieša.

Viena no savdabīgākajām mazohistiskajām baudām ir auksta duša džungļu vidū. Sākumā ir ļoti grūti pierast pie tā, ka tu tā īsti nevari pilnībā izģērbties, ja kāds ir mājās, ūdens ir auksts un tek vienkārši no trubas. Apmeklējot galvaspilsētu bija pat bail un jocīgi iet siltā dušā. Tomēr mazgāties zem palmām, vērojot zvaigznes un "jāņtauriņus", tā ir neatkārtojama pieredze. Un retajās reizēs kad neviena nav mājās, tu vari normāli ieiet dušā bez drēbēm, vērojot visdažādākos putnus un dzīvniekus.

Un pilnīgi noteikti kādu rītu pietrūks ļoti paredzamā: "Alisha (jo manu vārdu neviens nespēj iemācīties), tea is ready."