Uzdūros Feisbukā vienam video, ko nošērojis mans mīļākais paranoiskais metālistu draugs. No šī video nonācu pie nākamā, kas aģitē par pretējo. Acīm redzot Lielbritānijas izstāšanās no ES tēma ir aktuāla ne tikai cibas liberastiem. Secināju kaut ko diezgan acīm redzamu, ar ko drīzāk būtu vērts dalīties tajā pašā Feisbukā, nevis cibā, kas šo visu tāpat zina un saprot.

Visu konservatīvo spēku stratēģija ir sēt paranoju. Bailes un fobijas pat negribas tik ļoti noniecināt, jo tā ir tīra paranoja. Čemtreili, žīdmasonu ložas, nāk krievi, geji un feministes, kas sagraus visu un visus, un pāri paliks tikai Sodomas pelni. Jūtjūbes laika iezīme ir likt parakstus, ka video ir jāšēro, kamēr ļaunie viņi to nav izdzēsuši. Vienvārdsakot, viss ir tik noslēpumaini un baisi kā trillerī. Ja kāds zina kādu pozitīvu konservatīvo kampaņu, lūdzu, padalieties. Gribu redzēt.

Liberastu stratēģija parasti ir vairot pozitīvismu. Visi visus mīl, viss ir saulaini, varavīkšņaini, spēlē mūzika. Reizēm tas notiek kā komunikācija ar zīdaini: "Redzi brokoli? Mmmm! Brokolis ir labi. Brokoļi stiprina kaulus, palīdzēs izaugt lielam un stipram." Un tad atkal visi visus mīl un visiem ir jautri. Bet, ja vien tie nav vegānu policijas joku video, padalieties arī ar piemēriem, kur liberasti agresīvā formā māca tēvu zemi mīlēt.

Tad ir forma, kas reizēm patīk gan vieniem, gan otriem, ir "angry mob" saieti. Bieži vien gan ir sajūta, ka pūļa dusmu objektiem nav pārāk bail no sapuvušām olām, turpretī potenciāls sitiens pa maku gan viņiem varētu likt nobīties. Ne obligāti tā ir nauda, bet katram ir savs enerģijas avotiņš, par kuru ir bailes, ja to kāds mazliet piegrieztu. Šinī disciplīnā mums ir maidani, arābu revolūcijas, bet ir arī Vōlstrītas okupanti. Vienvārdsakot, grūti izrēķināms tas rezultāts.

Bet visiem tiem, kas augstāk rakstīto snobē, redz kur Čomska kunga pārspriedumi par Trampu, Lielbritānijas izstāšanos no ES un citiem globāliem jautājumiem. Ne tik daudz tādēļ, ka tas ir "wow, tas taču ir Čomskis" vai "viņš ir tik gudrs", bet tas, ka viņš nevingrinās daiļrunībā, neizsakās politkorekti vai kategoriski, bet vienkārši runā par būtību un sauc lietas īstajos vārdos, jo viņam ir pofig, viņš ir Čomskis un atpisieties.