Ja jau tāds haips par sišanu pa seju, tad es ar. Lai gan, manuprāt, atvainoties nekad par sliktu nenāktu, vai sists ir pa pālim, sportojot vai risinot sadzīviskas drāmas, bet tā tomēr vairāk ir sitēja un sitamā privāta darīšana, kā viņi ar to visu pēc tam sadzīvo. Bet ja par vardarbību kā tādu, tad apzināti sist būtu attaisnojami tikai fiziska apdraudējuma gadījumā, pilnīgi vienalga kāds kuram ir dzimums, apgalvojums vispārināms arī līdz policistiem, karavīriem, apsargiem u.t.t. Lai gan arī mani mamma mācīja nesist meitenēm un sist pretī puikām, šobrīd es to uzskatu par untermenšisma izpausmi. Gadās jau, protams, katram, bet lepoties ar to ir apmēram tas pats, kas lepoties ar pālī savārītiem sūdiem vai koka regulāru šņaukšanu.