Ir zināmas paralēles. Šampūns man ir šampūns un izvēle par labu tiek dota tam, kam tobrīd ir akcija.

Ar smaržūdeņiem ir tā, ka es kā cilvēks atšķiru smaržas. Bet atmiņas man uz tām ir nulle. Tb, paostot kko es nevaru pēc pus gada ieiet bārā un teikt - ō, tai džusei vai čalim ir tur kaut kāds diōrs vai kastur. Vienkārši ož pēc smaržām, thats it. Nu lūk, savukārt ar izvēli ir pavisam vienkārši. Mani vecāki nav diez ko apveltīti ar iztēli, līdz ar to uz katriem ziemassvētkiem es dabūnu flakonu. Jau kādus gadus desmit man liekas. Flakons manuprāt ar tiek izvēlēts pēc principa - žurnālī bija smuka reklāma vai vienkārši uz akciju.