Dažas vienkāršās lietas ir ģeniālas. Nu, iz sērijas, vistu aknu plācenīši. Tad nu lūk, pildīta paprika ir viens no slinko cilvēku ēdieniem. Vai vecpuišu. Pamatnostādne tupa kā trīs kapeikas - paprikā tiek pildīta gaļa ar graudaugiem (un nevis citu huiņu, kā man sākumā bija ienācis prātā). Pisnes daļu es izvēlējos graudaugu daļā, tāpēc 40 minūtes vārīju pērļu grūbas. Gaļa - malta vista (don't judge). Būtu kaut kāds jērs, visa prep pistne aizietu uz jēru, nevis grūbām. Jēra gadījumā pieliktu kaut kādus banālus rīsus, un liktos mierā. Nomīzu pielikt kaperus, bet toties pieliku tomātu.


Un, tagad know-how. Visi kinzas nīdēji saviebjas, jo tur gāja godīga šķipsna kinzas. Un garšvielās, par cik grūbas bija diezgan sālītas, tika likta klāt adžika, un tas darīja dienu. Kā var nojaust, "rabota ņe piļnaja", to visu var izdarīt ar vienu roku čatojot feisbukā, ar otru apmaisot ar karoti pildījumu, divas minūtas to visu sapildīt, un krāsnī uz slavenajiem 180 grādiem iekša'. Lai čakars vēl mazāks, visu to likt stāvus. Kamēr paprika stingra, viss notiek. Kad viss sagāžas uz sānu, tad jau vairs arī nav svarīgi.

Citās ziņās, jā, vistas maltā gaļa... ir ērti... bet, nekad vairs. Pēc šitās pieredzes pirkšu tirgū tikai zilkāju franču vistas.