| Ilgi jūs gaidījāt, beidzot viņa tumsība ir ķēries klāt seksa jautājumam. Nu, lūk, skatos seriālu, kurā tikko viena džuse ar strapōnu vālēja otru. Nu, lūk, tad nu par terminoloģiju. Vārds "vālēja" (kā ar vāli) kaut kā neizraisa kongnitīvo disonanci, turpretī teikt, ka viņas pisās, ir grūti. Lūk, ja viņas to darītu bez strapōna, es pat varētu teikt, ka viņas pisās.
Ilustrācijai. Vīrietis, svieviete - viņi pisās, visiem viss skaidrs. Tagad iedomājamies, ka džeks kaut kāda iemesla pēc uzvelk strapōnu, un dara to pašu ko iepriekš, tikai ar to lateksa, vai kāda nu materiāla izstrādājumu (iespēja fantāzijas lidojumam). Tas takā skaitās, ka viņi joprojām pisās? Ok, bez strepōna, vienkāši dildo?
So, jūsu inputs pišanās un strapona jautājumā? |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Bet kādēļ ne? Tik pat labi par tādu pastarpinājumu varētu uzskatīt prezervatīvu vai, ja kļūstam pavisam sīkumaini, lubrikantu.
Tas vai kāds tiek pists, jeb vālēts, drīzāk varētu būt (lūdzu, neņirgt) ētiskas dabas jautājums (tagad var ņirgt). Ja esam vienojušies par to, ka pist - tas ir personisks kontakts, bet vālēt - tas ir tehnisks kontakts, tad varam hipotētiski uzskatīt, ka pisties ir ētiskāk, nekā kādu vālēt.
Bet, ja atsakāmies no stingrās piesaistes ķermenim (filosofijā to dēvē par materiālismu), tad personisks seksuāls kontakts var būt arī tāds, kur TIEK izmantots strapons, dildo, banāns, gurķis vai tomāts, bet psiholoģiski sajūta joprojām paliek personiska. Filosofijā šo situāciju dēvē par transcendenci, proti, gara spēju pacelties pāri ķermeniskajam, tādā veidā apliecinot garīguma uzvaru pār dzīvniecisko sākotni. Pilnīga garīguma uzvara, protams, būtu absolūta atsacīšanās no ķermeniska kontakta, pārejot uz tīri platonisku seksu, kas, (šite ievelkam elpu) joprojām tiek sajusts kā pišanās (apbrīnā noelšamies).
Tāds, lūk, inputiņš :))))