Tas, ka viedokļiem tiek atvēlēta vienāda ekrāna laika proporcija, arī neveido diskusiju. Viedokļi lielākoties bija sen zināmi, nekā jauna. Viss ekšens ir tajā, cik labi tie argumentēti - tur parādās pilnīgi leģitīma iespēja vienu viedokli izcelt kā labāk argumentētu. Citādi iznāk, ka lai par ko mēs runātu, rezultātā, "katram sava taisnība". Nē, nav. Taisnība ir tam, kurš labāk argumentē. Ja cilvēks vienkārši vālē "es domāju tā, kā domāju un man ir konstitucionālas tiesības uz viedokli", tad tas ir tups cilvēks, ar kuru nevajag diskutēt. Jā, tiesības uz viedokli ir katram, bet tas nenozīmē, ka katrs viedoklis ir jāņem par pilnu. Proti, par pilnu jāņem tikai argumentēts viedoklis, turklāt, vispirms kritiski pārbaudot šo argumentāciju. Tam arī domātas diskusijas - argumentācijas pārbaudei, publiskam "verbālajam boksam", kur viena puse parasti izrādās pārāka.

Diemžēl, šajā diezgan haotiskajā sarunā neviens neko tādu nedarīja. Mētājās no tēmas uz tēmu, nepūloties īpaši nošķirt faktus no interpretācijām un spekulācijām. Rezultātā baidos, ka skatītājs no tā visa gudrāks nepalika.