Ok, iespējams, ka problēma ir neprecīzā valodā. Ja pareizi saprotu Tavu tēzi, tad Tev sekss ir attiecības, kas var nebūt mīlestība. Tādā gadījumā jāprecizē, kas tiek saprasts ar "attiecībām".

Noformulēšu to šādi - drāziens bez intīma psiholoģiska kontakta man nav interesants. Vienkārši vajadzību pēc fiziska apmierinājuma/baudas var apmierināt arī masturbējot, tam otrs cilvēks nav nepieciešams. Tā sanāks gan ātrāk, gan ērtāk, gan lētāk.

Ja nu reiz ir sekss ar otru cilvēku, tad tās jau ir attiecības. Jo tikai tā juteklisks kontakts var sagādāt patiesu baudu un kapitāli noraut jumtu. Labs sekss nav iespējams bez tā, ka tur piedalās otra cilvēka personība - guļ taču ar ļoti konrkērtu personu, nevis ar kaut kādu abstraktu ķermeni. Jeb sakot pavisam vienkārši - sekss galvenokārt notiek galvā, nevis metru zemāk.

No otras puses, nevēlos pārāk intelektualizēt/psiholoģizēt to, kam ir ļoti konkrēts bioloģisks pamats. Pilnīgi pieļauju, ka daudziem vajag vienkārši nodrāzties, nevis nodarboties ar seksu. Tur pietiek ar daudz maz pievilcīgu ķermeni. Taču mani subjektīvi šis līmenis vienkārši neuzbudina, and I mean it literally. Cilvēka seksīgākā ķermeņa daļa manā uztverē ir un paliek smadzenes.