Turpinot svētdienā neko nedarīt, kā vien piegružot cibu un galvu, viens onkulis apgalvo, ka "reliģiskā dziņa ir cilvēka sastāvdaļa". Nu, un lai nebūtu tā, lai tādi kretīni kā es par šādu apgalvojumu vienkārši pasmaidītu, doma tiek attīstīta tālāk - "centieni saprast Visumu ir daļa no reliģiskās dziņas, tieši tāpat kā centieni saprast vietu tajā". Un tas jau ir materiāls ko var apcerēt.

Ja vien ar "cilvēki" netiek domāts cilvēku populācijas lielākā daļa, kas radītu tikai jautājumu, kas tad ir pārējie, man gribās apgalvot, ka reliģiskā dziņa nav cilvēka sastāvdaļa. Elpot, piemēram, ir cilvēka sastāvdaļa. Ok, lai sašaurinātu kopu, varētu teikt, ka domāt ir cilvēka sastāvdaļa, bet viens no abiem kaķiem uz mani nīgri paskatītos, un padomātu par mani kādu riebeklību. Bet, atgriežoties pie visuma, lūk, varu godīgi teikt, es necenšos saprast ne visumu, ne savu vietu tajā. Šķiet, tur ir arī problēma. Nē, kaut kādā bērnībā bija interesenti padomāt, kā ir uzbūvēts visums, tik pat lielā mērā, cik interesanti bija, kā ir uzbūvēts iekšdedzes dzinējs. Arī šobrīd ir interesanti pasekot, kā spīdošie prāti cīnās ar jautājumu, tad tas visums izplešas, vai tomēr nē, vai lokālpatriotiskā garā uzzināt, kura ir tā galaktika, ar kuru mēs te sadursimies. Bet tā noteikti nav mana sastāvdaļa. Ne jau man tas visums ēst prasa, vai nodokļus nomaksāt. Mani vecāki bērnībā arī savulaik šausmīgi sadomājās mani par ārkārtīgi garīgu esam, kad es te bībeli palasīju. Būtu labāk piespieduši iet futeni spēlēt, vai mūzikas skolu apmeklēt, citādi dirsā darbs un materiāls. Jā, tas ka liela daļa pat gudru cilvēku stāsta, "man jau tie melnsvārči nepatīk, bet uz baznīcu es šad tad aizeju, jo tur ir tāds miers", tas gan ir tiesa, bet tas nav kaut kas šūpulī ielikts. Nu, varbūt ir, bet dažus apdalīja. Iz sērijas, nebiju mājās, kad dieviņš kaunu dalīja. Bet kurš mudaks gan to nezināja?

Bet, ja zvēriņam tomēr ir jāpakasa aiz austiņas, tad tas pats onkulis ir teicis arī sekojošu frāzi, par ko es ārkārtīgi sapriecājos: "... reizēm aiz apsveikumiem (90 gadu dzimšanas dienā) es nojaušu bailes vai vēlmi gūt apliecinājumu, ka viss būs kārtībā. Bailes ir īstas. Un viss būs kārtībā."