Kopš atturības sākuma ir parādījusies fīča - bezmiegs starp kādiem četriem un sešiem. Vienīgās zāles ir sports. Bet tikai hārdkōrā. Vingrošana un skvošs nelīdz. Tikai basketbols trešdien pielika punktu. Līdz ar muskuļu sāpju atkāpšanos, atpakaļ ir arī bezmiegs. Acīm redzot jāpaārstē kāda neirozīte.

Ar visu to, mudinātājs uz 9.30 un 10.00, lai nebūtu nekāda gulēšanas līdz pusdienas laikam. Un pirmsvētras gaišā dienas daļa tika ieplānota specifisku krājumu atjauošanai. Man ir daudz melnās tējas, daži turku sīkumi, desas, gaļas un sieri no Kalnciema tirdziņa. Pusdienās jēra doner kebabi ar improvizētu sātana mērci. Mums te ir iedāvināta viena tāda burciņa ar mērcīti, pēc kuras es pat karoti neuzdrošinos aplaizīt.

Tālāk vajadzētu sāk vākt nost egli. Varbūt kino. Rīt vēl nekādas emocionālas piepūles, varbūt izdosies tikt vaļā no bezmiega. Jā, un jādomā, ko darīt ar auto. Vai nu aķis ir totāli miris, vai kaut kur elektronika ir aizgājusi pa pieskari.