Silts pirms Ziemassvētku rīts, ļaudis pēdējo reizi pirms kristus dzimšanas dodas savās darba gaitās. Kāds, raitā solī ejot, nolemj vēlreiz uzmet aci savam pirkumam no itāļu modes veikala, lai izlemtu par dāvanas iesaiņošanas stratēģiju, kāds cits rīta agrumā ir nolēmis svētkiem iegādāties ekoloģiskos kūpinājumus, un dzeramo ūdeni gurdajam rītam. Un tad ar vārdiem, vismaz domās, "me Tarzan, you Jane", šis sportiskais augums sporta pufaikā nolemj netērēt laiku pakāpieniem, bet daiļā lēcienā pēc iespējas ātrāk nonākt no bioloģisko produktu paradīzes uz šīs grēcīgās zemes. Tikmēr viņa virzienā, medījot grēcīgās dvēseles, raitā bet piesardzīgā ātrumā, tuvojas dēmons dzelzs rumakā. Tomēr, vai nu gadi nav tie, vai grēki velk pie zemes, Tarzānam pēkšņi vajag vēl divus soļus, lai nebūtu jākrīt ar seju dubļos, un šos soļus viņš sper tieši tajā virzienā, kur ved dēmona taka uz elli. Tā nu elles rumaka pakaviem kaucot, un ar tekstu, "Ups!", Tarzāna minerālūdens pudele atsitas pret rumaka iemauktiem.

"Glābiņš, par mata tiesu!", padomāja Tarzāns. "Vot pidars!", padomāja dēmons.