Mana vecmmama pirms kāda gada iegādājās klēpjdatoru. Skatoties, kā viņai ar to iet, man liekas, ka tas tomēr ir labāks risinājums par planšeti.
Vecam cilvēkam liekas, ka dators "pats kaut ko dara" un ka viss tur notiek neatkarīgi no viņa.
Nu lūk - un ja kompim ir atsevišķa klaviere un pele, tad tomēr nedaudz ir skaidrs, ko tas lietotājs kurā brīdī dara. Ja tā ir planšete, kur pieskaroties pie ekrāna bieži vien kaut kas notiek, var baigi ātri apjukt. Tāpat arī ar planšetes klavieri, kura pēkšņi izlec pāri vismaz pus ekrānam un kurai vnk pieskaroties jau uzreiz kaut kas rakstās. Uz planšetes, ja īpaši neibrauc procesā, šo te lietu daudzums, kuras "notiek pašas no sevis" procents ir krietni lielāks kā uz kompja.
Tāpat arī kompim ir lielāks ekrāns un tajā var vairāk redzēt, kas arī nav mazsvarīgi. Un nav tās debilās zūmošnas, kuru darīt ar diviem pirkstiem.
Vecam cilvēkam liekas, ka dators "pats kaut ko dara" un ka viss tur notiek neatkarīgi no viņa.
Nu lūk - un ja kompim ir atsevišķa klaviere un pele, tad tomēr nedaudz ir skaidrs, ko tas lietotājs kurā brīdī dara. Ja tā ir planšete, kur pieskaroties pie ekrāna bieži vien kaut kas notiek, var baigi ātri apjukt. Tāpat arī ar planšetes klavieri, kura pēkšņi izlec pāri vismaz pus ekrānam un kurai vnk pieskaroties jau uzreiz kaut kas rakstās. Uz planšetes, ja īpaši neibrauc procesā, šo te lietu daudzums, kuras "notiek pašas no sevis" procents ir krietni lielāks kā uz kompja.
Tāpat arī kompim ir lielāks ekrāns un tajā var vairāk redzēt, kas arī nav mazsvarīgi. Un nav tās debilās zūmošnas, kuru darīt ar diviem pirkstiem.