Kamēr vieni lauza asfaltu, un otri meklēja černi, sanāca nodoties lielam nekam.

Piektdien, pēc potīšu atdauzīšanas futenē, bija doma izdzert dažus alus, un relatīvi laicīgi iet gulēt, nevis tupēt ar kaķiem mašīnā bez alus, jo kaimiņu mājas iedzīvotāji bija nolēmuši grila sezonu noslēgt ar mājas nodedzināšanu. Nē, nu, katrs izklaidējas kā grib, bet potenciāla iespēja, ka arī mūsu māja varētu nosvilt, neiepriecināja. Beigās jau alu dabūju, tik tā gulēšana sanāca tikai četros.

Kas, protams, nozīmēja brokastis pēcpusdienā. Toties atsāku skatīties Borgias. Nu, un tā pa sīkumam, pārvilku dažus vadus, atsvabināju māju no kaķu spalvām, un gandrīz paliku bez pusdienām, jo, redz, pavāri desmitos vakarā jau esot mājās. Ko sestdienas dienā desmitos var darīt mājās? Nē, nu, zupu tomēr dabūju, un arī ar cigāriem atkal esmu apgādājies.

Svētdien nesalasījām baravikas, toties ar ērču lasīšanu viss bija kārtībā. Nu, tur, alus, vakariņas, un tad jau jāiet meklēt šņabis kompresēm, lai to ērci var dabūt laukā. Daudz jau ne, bet mazliet jau iekompresējām to šņabi ar, ja reiz tāda lieta. Neies jau to trauku tāpat cilāt. Nu, un kurš svētdien tā dara? Nē, nu, spriežot pēc laikapstākļiem, šodien vismaz nekādas sportiskas aktivitātes nedraud, un sēdēs mājās un skatīsies Domburšovu tai jaunajā interaktīvajā televīzijā.

A vot nākamie divi vīkendi... es pat nezinu. Vismaz cerams neviens neko nededzinās nost.