Es kaut kāds antisašutis pēdējā laikā, bet toties ļoti izbrīnīts. Izbrīnīts par sašutumu par veloceliņiem, par labajiem pagriezieniem un citām pirmās pasaules problēmām. Man visu laiku liekas, ka problēmas nav, un viss ir tikai galvā.

Nu, lūk, tagad mani izbrīna sašutums par sporta tērpa nēsāšanu. Takš vēl labi uz operu, tejāteri, vai vismaz kino, bet lielveikalā? Ok, ir cilvēki, kas dodoties uz veikalu, pārvelk bikses, nomaina kreklu, uzvelk glītas kurpes. Es arī tā daru, ja jāiet no mājas laukā, da kaut vai uz krogu. Bet, lūk, "kultūras epicentrs" lielveikals mani tik ļoti neaizkustina, ka uz turieni mēdzu doties saplēstajās mājas biksēs, un krokšos. Ja nemaldos, pagājušajā trešdienā es biju apvilcis sporta šortus, garās sporta zeķes un krokšus, par cik alternatīva bija sēsties pie stūres bučos, un devos pirms futenes iepirkt alu, maizi, pienu u.t.t. Tagad sēžu domāju, cik feisbūkos esmu iekļuvis? Labi vēl, ka pirms futenes nepaspēju iebraukt Pīkā un Klopenburgā.

Bet Pīkā un Klopenburgā var mēģināt šodien ietrāpīt. Cerams neviens apsardzi neizsauks.