O, mēs visu zinām par to, kā ofisa žurkas cīnās par zaļumu, vai kā tagad modīgi teikt - sustainability. Lifta vietā izmantot kāpnes, braukt ar velapēdu, drukāt uz lapas abām pusēm. Es, kaut kā, neesmu redzējis aicinājumu pierādīt savu prāta spēku, un nelikt vienreiz lietotu karotīti vai krūzīti trauku mašīnā, pretēji aicinājumam pierādīt savu fizisko spēku, un pieteikties maratonam. Vēl varētu aicināt pierādīt savu nacionālo spēku, un izspiest no sevis zīdaini, paralēli atskaņojot Dona jauno hītu "Tev būs bērns".

Bet vienu aicinājumu man gan gribējās nobildēt. Ir piedāvājums kafijas vietā izvēlēties bērzu sulas. Lūk, zaļā domāšana. Un, es pat teiktu, tas ļautu arī līdzsvarot importa / eksporta attiecību. Kāds ekonomists gan varētu parēķināt, cik daudz bērzu mums gadā būtu jāizslauc, lai samazināt kafijas patēriņu, teiksim, vidēji par 40 procentiem divpadsmit mēnešos? Ir aizdomas, ka bērzi būtu jāstāda. Vajadzētu iet sameklēt vēl tāds zaļus aicinājumus, kā audzēt ķērpi starp kāju pirkstiem, sēnes padusēs, un ūdens kreses matos. Tad mēs būtu tādi zaļi, un putni uz mums vītu ligzdas.