Es neomarksismu pieminēju tikai konkrētajā "kā radās monogāmija" jautājumā. Starp citu, es vēl šajā sarunā nemaz neesmu pievērsusies jautājumam "ko mums (sabiedrībai) tagad darīt tālāk". Varu pievērsties, īsumā: es esmu par izvēles brīvību un diversitāti, man nešķiet, ka kāds no dzīvesveidiem tagad būtu pelnījis tikt pasludināts par vienīgo pareizo, pēc kā tagad visiem pilsoņiem būs dzīvot un mīlēt.

Barteris kā labumu apmaiņa - kaut arī pašu mainītāju tieši nenoformulēta kā apmaiņa, taču no novērotāja viedokļa ir redzams barteris: tu sagādā zaķi, es - būdu, un tagad tu man pusi zaķa par ko es tev pusi būdas. Viss ir smuki un godīgi. Bet jā kādu dienu tu atnāc bez zaķa, vai arī es kasu kuli un neceļu būdu, tad ir konflikts, kas radies ekonomisku iemeslu dēļ.