Šodien slēdzelējot radio kanālus (jā, jā, es joprojām gribu, lai no rītiem kāds vārās mūzikas pavadījumā, kaut vai sekretāri ņem), uzslēdzu, laikam, Latvijas Radio (pa ceļam ievērtēju arī Latvijas Radio 4). Viens, tas, laikam, tagad moderni, ka diktore runā pa virsu intervējamā tekstam? Otrs - par mākslu. Šinī gadījumā, par Ļeņinam vismīļāko no mākslām - kino. Tur bija statistika un stāsts par to, kā Eiropas kino netiek līdzi Holivudas produkcijas tirgus rādītājiem. Viens no risinājumiem, interneta platforma kino iegādei, jo 70% eiropiešu kino skatās internetos, un 50% tās filmas tupa zog. Un te es iestāšos par advokātu šai idejai - esmu gatavs šķirties no saprātīga naudas daudzuma, ja tas man aizvietos sāpes (laiks, čakars, vīrusi) filmas "zogot". Un joprojām turēšos pie uzskata, ka lielu daļu peļņas industrija neiegūs aiz bailēm tikt appistiem. Varētu padomāt, ka liekot visus juridiskos un administratīvos šķēršļus, interneti parastie tāpat neappiš industriju. Pēc tam raidījumā paraudāja īsfilmu radītāji, kas, acīm redzot, ir gatavi samierināties ar 50 sanķikiem par lejuplādi, jo ķinī šos tāpat nelaiž. Bet gulbja dziesma tam visam bija kaut kāda kulturāla persona, kas izteicās, ka kino jau jāskatās ir kinoteātros, nevis uz datora ekrāniem.

Lūk, atsevišķu kultūras cilvēku ignorance pret statistiku un loģiku ir fenomenāla. Tie ir tie cilvēki, kuru dēļ arī gribās pievienoties saucēju koriem: "Ej, tu, māksliniek - nopelni naudu, vai ej roc grāvi!" Man arī gribās, lai ēdnīcā ekonomiskajās pusdienās varētu ēst maigi pagatavotus liellopa medaljonus ar sudraba piederumiem, pasniegtus uz skaista porcelāna, un klāt būtu labs alus atbilstošā glāzē, un tas viss maksātu trīs piecdesmit, bet pīpls ēd burgerus. Un, ja tava bio šmeko liellopa lielākais noiets ir Strītburgerā, tā tam būs būt. Tāpēc nevajag savus paradumus skatīties vimeo klipiņus savā laptopā attiecināt uz visu populāciju. Pīpls pērk smārt tē-vē, neskatoties uz to, ka liela daļa fīču, kādas ir amurikās un āzijas zemēs ar augstiem debesskrāpjiem, nemaz nav pieejamas. So, shut it, un domā par Angliju. A pīplam dajoš filmas veidā, kādā viņi tās ir gatavi skatīties.