Sākām skatīties seriālu The Americans. Jauno versiju, protams. Padomju spiegi dzīvo savu amerikāņu mietpilsoņa dzīvi, ik pa laikam kādu nogalinot, un ko nu tur vēl spiegi dara. Un, jā, Amerikāņi ir īpaša nācija, kas par futbolu sauc spēli, kur ovālu bumbu mētājot apkārt sauc par futbolu, kamēr spēli, kur bumbu spārda, sauc par sokeri, un tikai Amerikāņi var radīt smārtfōnu, kuru tu nevari uzlādēt, ja vien tev nav tieši šim telefona modelim paredzēt lādētāja.

Vēl viņi spēlē spēli, kur ar raketi dauza bumbiņu pret sienu, bet saucās šīs spēle, bļeģ, "racquetball". Palasījos internetus, un uzzināju, ka "squash" 19. gadsimtā radies Lielbritānijas skolās, un zināmu daļu tā attīstībā ieņem relatīva nabadzība. Teniss, kā zināms, tomēr ir karaliska spēle, kamēr skvošā vajadzēja īsāku tenisa raketi, jo tajā šaurībā baigi neaizvicināsies. Aiz nabadzības, piemēram, vēl ir radies blūzs, reps, bītbokss (vai kā viņu raksta). Toties 20. gadsimta pašā sākumā, cik saprotu, Ņujorkā pīpls ielās spēlēja racquetball. Kas notiek skovšā top skaidrs apmēram pēc piecām servēm. Ko nozīmē visas tās līnijas raķešbōlā man gan nav skaidrs, un, šķiet, es nemaz negribu zināt.

Tie letiņi, kuri divdesmit gadus pēc neatkarības atgūšanas mēģina par katru cenu nedarīt lietas tā, kā to dara Krievijā, ir tumsoņas, kamēr izgudrot visādus modernus sporta veidus, kas ir līdzīgi tiem, kas izgudroti Lielbritānijā (ne tikai, protams), bet tomēr ir jāpārveido noteikumi, laukums un vispār jāsapurgā ideja (fudbols, hokejs, beisbols, lakross galu galā), lūk tā ir štelle. Es uz skvošu varētu mēģināt aiziet garās rūtainās zeķēs, tvīda žaketē un ar baltu nāģeni, un spēlēt ar šādu raketi. Tas gan mani nepadarīt par amerikāni, bet par parastu hipsteri.