Vispār ar tām festivālu filmām ir diezgan savdabīgi. Kritiķiem, kā zināms, nepatīk popkorna filmas, bet patīk tādas visādas dīvainas filmas, kas nepatīk vairumam cilvēku. Parasti to nekomerciālo filmu liktenis ir visādi festivāli, zelta palmas, glamūrīgu pseidointelektuālu žurnālu uzmanība un zemi IMDB reitingi. Kā viņi tiek līdz zemiem IMDB reitingiem takā būtu skaidrs. Kā viņi tiek līdz zelta palmām - festivāli, kur sabrauc kaudze glamūrīgu cilvēku, staigā pa kūrortiem, dzer šampanieti, runā ar presi, un pa starpai noskatās kādu filmu, un iedod kādu balvu. Kur organizatori ņem naudu es neesmu iedziļinājies, bet, cik saprotu, akurāt biļetes pie galdiņiem, uz kura tiek servēts šampis ar grauzdiņu un ikriem, gluži netiek tirgotas. Un tad ir šoks - lokālā gumijas lācīšu un popkorna tirgotava nevēlas rādīt filmu uz saviem ekrāniem, jo ar festivāla filmu nevar ne zāli īsti piepildīt, ne lācīšus īsti notirgot. Ņems vēl kādu nošaus zālē.

Morāle, laikam, ir atdot Cēzaram to kas pienākas Cēzaram.