Grāmatas vakar nelasīju, ja neskaita mikroprocesora specifikāciju, un arī mēness fāzes neliecina par ļaunu, ja neskaita ceļu satiksmes dalībniekus. Bet nakts murgi bija episki. Murgi tādā ziņā, ka naktij būtu jābūt laikam, kad prātu nenodarbināt ar sarežģītām konstrukcijām.

Pirmajā epizodē bija par kaut kā miršanu, iznīkšanu, un tas bija jāslēpj no plašākas sabiedrības. Ne tādā ziņā, ka tur bija kaut kas noziedzīgs, šokējošs vai ļauns, vienkārši ne vienkāršu cilvēku prātiem. Runa bija par kaut ko abstraktu, bet, cik beigās sapratu, tam bija jābūt pagrieziena punktam cilvēces vēsturē, pēc kura cilvēku populācija sāktu samazināties bez ārējo faktoru ietekmes, tādu kā epidēmijas, kari, dabas katastrofas.

Savukārt rīta pusē tika novērots fenomens, kad pasaulē sāk izplatīties parādība, kad lietas un dzīvas radības sāk sastingt. Sasniedz kaut kādu matēriju piesātinājumu 20.99 kaut kādās mērvienībās un sastingst. Tad nu bija tas gods izmeklēt šīs parādības cēloņus. Piemēram, kādu koka gabalu, kas ir sastindzis, nevarēja vairs aizdedzināt.

Nez, kas būs šonakt, pēc otrā akadēmiskā cēliena?