Kādu fleimu par naudu?

Laikam pālī biju nospiedis "izlasīts" vienam e-pastam, bet šodien izdomāju paskatīties galvenajā inboksā (džīmeila jaunā fīča). Un, ko es tur atrodu? Aicinājumu būt progresīvam. Visdrīzāk esmu izteicies, un varu arī atkārtoties - principā man nav pretenziju pret progresivitāti ieņēmumu nodokļu jautājumā, vien ir jautājums par implementāciju. Celt nodokļus... uz kurieni vēl? Tātad, tikai nodokļu samazinājums, manuprāt, der.

Bet, visā šinī pārspriedumā mani mulsina dažas lietas:

1. Tiek runāts par nodokļu samazinājumu, bet aizejam uz manu balsi, un redzam mazliet citu bildi. Mazajām algām samazinājums, vidējām, tipa, nemainīgs, lai gan arī jau par procentu augstāk, un "lielajām" nepārprotams palielinājums. Par sliekšņiem un procentiem var diskutēt, bet es pagaidām nesaprotu principu - tas ir kā, klausies manos vārdos, neskaties manos darbos?

2. 30% IIN. "Es neesmu ekonomists, bet man ir viedoklis" ir jauki, bet no kurienes pārliecība, ka IIN vēl kaut kur var celt, īpaši, ja es neuzskatu, ka 1500 LVL (mums te vispār eira nāk) ir kaut kāda pārbagātības pazīme. Sūds par pārbagātību, vai "progresīvie" ir parēķinājuši, cik tad sanāk kopējais nodokļu procents? Te nesen bija žēlabu gabals, kādi Norvēģi patiesībā ir nabadziņi, jo maksājot veselus 38% nodokļos, un te hujakš, 30% IIN. Es pat negribu domāt, cik procenti tas sanāk kopā ar sociālajiem un ko tik nē. Uz tā fona Norvēģija varēs iet stūrī nokaunēties.

3. "No katra pēc spējām un katram pēc vajadzības". Nopietni? Jums gadiņu ir cik, jaunizceptie sociķi? Ja ar šitādiem saukļiem kāds man mēģina iemārketēt progresīvā nodokļa ideju, lai iet ēst zemi, un uzkož ar vabolēm. Brauciet uz Barsām, un ejiet Spānijas ceļu, bet šitās jaunās rietumimigrantu vēsmas man, lūdzu, starp vaigiem nestūķēt. Kādam, varbūt, ir vajadzība kādu stiklu izsist sabiedriskā transporta pieturā, bet, pa manam, šitādiem pa dirsu, un no Rīgas laukā, ne sociālo taisnīgumu. Nemāki, iemācīsim, negribi, piespiedīsim. Es ar dažas populāras frāzes zinu, kā redziet.