Es jau kaut kad minēju, ka par godīgu samaksu es, laikam, varētu strādāt režīmā - divas, trīs dienas mēs visi mirsim, pārējo nedēļu čillax, un pie kājas mirstīgo problēmas.

Vakar, pēc nostrādātas darba dienas, atkal darbā ierados astoņos. Nekādu stulbu e-pastu, zvanu, tvīcīšu, feisīšu un incīšu. Sešas stundas intensīvas virpas, kas rūda dzelzi. Vēl salūtus pāragri šaut gaisā, bet caurmērā šorīt sākām procesus ar lietotājiem, un vakarā jau var rakstīt atvaļinājuma pieteikumus, un just pārliecību, ka rīt pēdējās astes tiks nocirstas. Diemžēl ofisa planktona dienas kārtībā reta parādība. Ofisa planktonam ir kafija, sapulces un e-pasti. Īstiem čiekuriem pica, alus un tukšas naksnīgas ielas.