Tie, kuri vakar netusēja ar pārējiem studentiem, vakar izmantoja, iespējams, pēdējo iespēju redzēt "Vareno Getsbiju". (Kāda velna pēc "lielais"? Kā DiKaprio vispār var būt "lielais"?) Nu, lūk, lielais ekrāns - obligāti (ar atrunu, ka filmu rāda mazajā zālē), 3D - attaisnojami. Vispār, filma ir vizuāli krāšņa, un, kā daži vakar izteicās, atgādināja vienu citu šī paša režisora filmu, "Mūlen Rūža". Stāsts par Getsbiju skaitās baisākā amerikāņu klasika. DiKaprio šis nav pirmais mēģinājums filmēties kāda klasiska romāna ekranizācijā. Pirms tam viņš ir filmējies vienā citā "lažā un veceņu filmā" (komentārs no Bīvisa un Batheda, kas sēdēja mums aiz muguras) - Romeo + Džuljeta. Kas ir Romeo un Džuljetas režisors? Kas nu būtu domājis?

Cik saprotu, filma, principā, iet pēc grāmatas, un arī gaudulīgais narrators nav pārvilkts no tās pašas "Mūlen Rūžas", bet tas ir grāmatas formāts. Vienvārdsakot, saķēzīta vienīgi ir mūzika ar visu Lanu Del Reju, bet ir aizdomas, ka režisors šo vingrinājumu ir veicis, lai noņemtu no sevis klasikas smagumu, un, tā teikt, mazinātu spriedzi. Tā, protams, ir tikai mana spekulācija. Visādi citādi ar Getsbija stāstu literatūras amatieri, vai arī necilākās humora formas, jebšu srakasma, cienītāji var iepazīties Džona Grīna īsajā kurā (tā ap divdesmit minūtēm "total running time"). Nu, labi, varbūt tur ir vairāk pašironijas, kā sarkasma.

P.S. Ha! A grāmatiņai, izskatās, nav iztecējis kopīraits.