Es ar, es ar šonakt sapņoju dīvainas lietas. Pilnmēness, kā nekā, nāk virsū.

Piedalījos es kaut kādā sabiedriski nozīmīgā pasākumā, kaut kas tika prezentēts, kaut kas atklāts, vienvārdsakot, cilvēki tiek informēti, ka dzīvot kļuvis labāk, dzīvot kļuvis vieglāk. Visi darbi, protams, noritējuši ne bez sabiedrībā pazīstamu uzņēmēju līdzdalības. Nu, ir tādi uzņēmēji, kam ir labs lobijs politiskās aprindās, viņi vēl medijus pērk. Tad nu viena bijusī žurnāliste pastāsta savu stāstāmo, kas tad nu ir izdarīts, cik tas viss ir labi, cik tas ir forši. Vienvārdsakot pīārs, bet lieta jau cilvēkiem vajadzīga, neko neteiksi. Tad tribīnē uzraušas Timrots, un stāsta apmēram to pašu, līdz pēkšņi sāk gvelzt par to, kāds malacis ir bijis Šlesers, cik ļoti liels nopelns ir tieši viņam šī pasākuma realizēšanā. Absolūti refleksīvi no manis, kurš atrodas makaroniem apkārtā pūļa vidū, atskan sauciens "šļūūhāāā". Nu, apmēram kā lācis no internetiem. Pasākums, protams, norauts, Timrots spļauj uguņus, meklē vainīgo, draud izvērst sankcijas, kā, piemēram, atņemt tiesības vadīt auto uz mūžu. Cilvēki šokā, trolejbusā krīt tante.